Nikon Imaging | Latvija | Europe

Džoelu kā zviedru fotogrāfu īpaši interesē sāmi, kuri Zviedrijas teritorijas ir apdzīvojuši vairāk nekā 5000 gadu. Projektā, kurā Džoels sadarbojas ar Nikon un izmanto savas sporta fotografēšanas iemaņas, viņš attēlo sāmu ikdienas dzīvi, sagraujot stereotipus un parādot pāreju no tradicionālajām nodarbēm uz mūsdienām.

Maksida Maraka

Maksida Maraka (Maxida Märak) ir māksliniece, kas uzstājas Stokholmā.

“Uzaugot man bija sajūta, ka pietrūkst pozitīvu paraugu, kas ir piedzīvojuši tās grūtības, ar ko nākas sastapties sāmiem, un cīnījušies par pirmiedzīvotāju tiesībām. Tādēļ sapratu, ka man pašai jākļūst par šādu paraugu.”

Ola Stinnerboms

Ola Stinnerboms (Ola Stinnerbom), sāmu mākslinieks un bungu izgatavotājs.

“Mana darba mērķis ir “atdzīvināt” sāmu bungas un parādīt to aktualitāti mūsdienās. Ideja ir motivēt sāmu bērnus un jauniešus izgatavot savas bungas un spēlēt tās, tādējādi padarot dzīvu kultūras mantojumu.”

Merete Kuhmunena

Merete Kuhmunena (Merethe Kuhmunen), Sāmu izglītības centra Ādas un tekstila programmas studente.

“Es atceros pirmo reizi, kad sapratu to, ka man patīk meitenes — man bija 10 gadu. Vietā, no kurienes es nāku, cilvēki nekad nerunāja par LGBT jautājumiem, tāpēc man bija nepieciešams ilgs laiks, lai par to pastāstītu citiem. Kad es to izdarīju, bija sajūta, ka atveras pasaule. Es uzskatu, ka vēl šobrīd Lapzemē (Sápmi) ir jāpanāk daudz saistībā ar LGBT jautājumiem. Es nepadošos. Es uzskatu, ka ikvienam ir jābūt iespējai būt tam, kas viņš vēlas būt.”

Marika Renhuvuda

Marika Renhuvuda (Marika Renhevud) ir dejotāja, kas uzaugusi blakus ūdenskritumam Storšaternā un nāk no Zviedrijas vistālāk dienvidos esošā sāmu ciemata Idre.

“Es pārcēlos uz Fālunu, kad man bija desmit gadu, un tad arī uzsāku dejot. Kopš tā laika esmu dejojusi, un tagad dzīvoju Stokholmā, kur studēju dejošanu Baleta akadēmijā.”

“Veidot karjeru dejošanā man nebija acīmredzama izvēle. Man vienmēr paticis strādāt ar ziemeļbriežiem, un kopš agras bērnības es esmu devusies tētim līdzi uz ziemeļbriežu mežu. Man šī nodarbe ir patiešām tuva. Taču es arī sapratu, ka man ir jādejo, jo tas padara mani laimīgāku nekā jebkas cits.”

“Es domāju, ka ar dejas palīdzību iespējams nodot informāciju un stāstīt stāstus par mūsu kultūru. Tā ļauj man sevi izteikt — manas sāpes, to, ko es jūtu un domāju, kā arī to, ko vēlos mainīt mūsu sabiedrībā.”

Mati Bergs

Mati Bergs (Matti Berg) ir sāmu ciemata Girjas priekšsēdētājs. Lēmums, kas 2016. gada februārī tika pieņemts Jellivāres apgabaltiesā, ciematam Girjas piešķīra tiesības kontrolēt zvejošanu un medīšanu šajā reģionā, tādējādi atjaunojot tiesības, ko sāmu kopienai 1993. gadā atņēma Zviedrijas parlaments.

“Šīs zemes man nozīmē ļoti daudz; tās ir daļa no manis, no manas tautas un visas manas identitātes. Tās nozīmē visu.”

Katarīna Kielatis

Katarīna Kielatis (Katarina Kielatis), Sāmu izglītības centra Ādas un tekstila programmas studente.

“Man nepatīk vārds “lapi”, jo tas ir pazemojošs, noniecinošs un diskriminējošs vārds, ko Zviedrijas valdība attiecina uz mums. Es lietoju vārdu “sāmi”, jo sāmu tauta vienmēr lietojusi šo vārdu.”

Bo Sunna

Kopš 1980. gadiem Bo Sunna un viņa ģimene ir pūlējusies panākt, lai vietējās un valsts iestādes atjaunotu tiesības turēt ziemeļbriežu ganāmpulkus, tādējādi ļaujot sāmiem atgūt savu identitāti un tiesības kā pirmiedzīvotājiem.

Pašlaik ģimene un viņu ziemeļbrieži dzīvo ārpus tiesiskās sistēmas bez aizsardzības, kas piešķirta citiem sāmiem. Bo Sunnas bērniem un mazbērniem nav atļauts turēt ziemeļbriežus, lai gan viņi ir sāmi un pieder ģimenei, kura tradicionāli ir turējusi ziemeļbriežu ganāmpulkus.

Anderss Sunna

Anderss Sunna (Anders Sunna), mākslinieks

“Mana māksla lielā mērā ir balstīta uz manas ģimenes pieredzi un notikumiem, kam viņi ir gājuši cauri, piemēram, 1986. gadā piedzīvoto piespiedu pārvietošanu.”

Matiass Džonsons

“Pateicoties sāmu kultūrai un dzīvesveidam, esmu saņēmis fantastisku audzināšanu. Saviem bērniem es gribu sniegt tādu pašu audzināšanu un, cik vien iespējams, ievirzīt viņus dzīvē.”