Nikon Imaging | Latvija | Europe

Būdams dabas fotogrāfs, Vincents vēlējās Tibetas dabas skaistumā dalīties ar visu pasauli. Cerībā nofotografēt sniega leopardu, izslavēti kautrīgo dzīvnieku–vientuļnieku, viņa Nikon Īpašais projekts aizveda viņu uz dažām no tālākajām un neskartākajām Tibetas vietām.

Jautājums: Kādēļ Īpašajam projektam izvēlējāties Tibetu?

Tibeta ir mājvieta mežonīgākajai dabai, turpretī par mājām to sauc ļoti maz cilvēku. Par Tibetu un tās dabu esmu lasījis daudz grāmatu, īpaši amerikāņu biologa Džordža Šallera darbus; viņš Tibetas plakankalnē strādāja 1970. un 1980. gados.

Par spīti Šallera darbiem, Tibeta ir samērā mazpazīstama, kas, savukārt, nozīmē, ka tās daba nav tikusi plaši dokumentēta. Šeit var atrast unikālus, reģionam raksturīgus dzīvniekus — tādus, kas nemīt nekur citur.

Visvairāk vēlējos uzņemt attēlus ar apdraudētajiem sniega leopardiem un tādām nepazīstamām radībām kā manuls.

Jautājums: Kādi bija lielākie izaicinājumi, darbojoties Tibetā?

Tibeta ir grūti sasniedzama vieta — gan ģeopolitiskā ziņā, gan praktiski, jo tā atrodas augstu virs jūras līmeņa. Ja apsverat ceļojumu uz Tibetai līdzīgu vietu, sadarbojieties ar pētniekiem, kas palīdzēs izplānot maršrutu. Bija neiespējami atrast uzticamu Tibetas karti, tāpēc nācās izmantot Google Earth pakalpojumus, lai sekotu līdzi savai atrašanās vietai un tam, kur jānokļūst.

Manuprāt, svarīgi ir arī ceļot ar kādu kopā. Reiz mans ceļabiedrs bija kāds tur satiktais, kurš palīdzēja it visā — no telefona signāla atrašanas līdz bāzes nometnes ierīkošanai. Nesen Tibetā atgriezos ar savu asistentu un vēl kādu draugu, un papildus acu pāri sniega leoparda atrašanā bija nenovērtējami — dzīvnieks lieliski maskējas un kalnos ir grūti pamanāms.

Jautājums: Ko no savas viesošanās Tibetā esat iemācījies?

Daudz jauna uzzināju pats par sevi. Cilvēkam ar dabu ir ļoti savādas attiecības — starp mums ir plaisa. Strādājot pie projektiem, mēģinot šo aizu pārvarēt, man patīk iet līdz galējībām. Tas nav viegli, un bieži vien man ir bail no apvidus, klimata un pat dzīvniekiem. Taču ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka viņi nav pasaules valdnieki.

Es novērtēju iespēju regulāri dzīvot bez ērtībām, kuras izbaudu mājās, un dzīvot dabā, izdzīvojot tādus pašus apstākļus kā šīs radības. Galu galā mēs visi esam dzīvnieki.

Jautājums: Kurš bija ceļojuma neaizmirstamākais brīdis?

Piedzīvoju neticami tuvu tikšanos ar kādu skaistu sniega leopardu. Uzgāju māti un viņas mazuli un pie tiem uzturējos divas dienas, vērojot tos no slēptuves aiz klints. Vispirms tā mēģināja medīt zilās aitas, kas ir sniega leoparda galvenais medījums. Kad tas neizdevās, tā pārvietojās uz kādu kanjonu, un man izdevās viņai tur sekot.

Atrados aptuveni 100 metrus no viņas, kas bija reizē neticami un šausminoši. Tad ievēroju, kā tā pamana manu ēnu. Acumirklī nokritu pie zemes, viņa nāca arvien tuvāk un tuvāk, un sapratu, ka man var uzbrukt jebkurā mirklī. Pēc brīža piecēlos, atklājot, ka esmu cilvēks, nevis jaks vai cits potenciāls medījums. Viņa no manis aizbēga, bet pirms tam viens otru vērojām; tas bija brīnišķīgs mirklis. Par sniega leopardiem esmu daudz lasījis, tomēr neesmu dzirdējis kādu atstāstām tādu gadījumu kā šis. Viņi par saviem kalniem zina visu — lielāko daļu laika viņi tevi redz, bet tu viņus nē. Šoreiz abi redzējām viens otru.

Jautājums: Kas jūs fascinē sniega leopardos?

Vienmēr priecājos sastapties ar tādiem lieliem plēsoņām kā lāči un vilki — ar lielu, skaistu dzīvnieku ieraudzīšanu savā priekšā saistās zināms satraukums. Ja tas ir izaicinājums, kļūst vēl aizraujošāk.

Pirms pirmoreiz ieraudzīju sniega leopardu, Tibetā jau biju viesojies trīs reizes. Kādu dienu ceru ieraudzīt arī Sibīrijas tīģeri — šādā darbā nekad nevar zināt, ar ko sastapsies.

Jautājums: Kādus vēl dzīvniekus reiz cerat nofotografēt?

Mani fascinē manuls, kas ir kā krustojums starp sniega leopardu un mežakaķi, — tas ir tik mazpazīstams radījums. Taču Tibetā ir daudz unikālu dzīvnieku, piemēram, antilopes, savvaļas ēzeļi un jaki. Tibetā mīt vien 15000 jaku — tā ir apdraudēta suga.

Jautājums: Kā plānojat šādus projektus?

Ir nozīmīgi veikt izpēti pirms došanās šāda veida ceļojumā. Lasu tik grāmatu, cik spēju, taču par šo reģionu un tā dabu nav daudz publikāciju. Kaut tā ir daļa no pievilcības, tas arī nozīmē, ka nākas tikt galā ar zināmiem zināšanu robiem. Manuls it īpaši ir suga, par ko pasaule zina ļoti nedaudz.

Jautājums: Kādi faktori ietekmē aprīkojuma izvēli?

Sastapšanās ar sniega leopardu ir liels gods, tāpēc līdzi jābūt vislabākajai kamerai un aprīkojumam. Nepieciešams visu optimizēt, lai ne mirkli nepalaistu garām. Tādēļ novērtēju Nikon D5 un D500 kvalitāti un uzticamību.

Var domāt, ka, uzņemot attēlus -35 grādu aukstumā, laikapstākļi būtu galvenais apsvērums, taču viss manis izmantotais Nikon aprīkojums darbojās lieliski arī šādā klimatā. Zināju, ka Tibetā vienmēr būšu kustībā pa grūti pārvaramu reljefu, tāpēc bija svarīgi, lai kameras modeļi būtu mazi un viegli.

Jautājums: Kādu padomu varat sniegt fotogrāfiem, kas vēlas uzņemt attēlus ar tādiem izvairīgiem dzīvniekiem kā sniega leopards?

Visa atslēga ir respekts pret dzīvniekiem un izvairīšanās no to satraukšanas — gan pašu fotogrāfu, gan dzīvnieku labad. Tie var būt bīstami. Izpētiet savu subjektu, uzziniet par tā paradumiem un uzvedību. Man patīk par dzīvniekiem izlasīt pēc iespējas vairāk, kā arī runāt ar citiem fotogrāfiem un pētniekiem un mācīties no viņu pieredzes.

Kad fotografēju, pēc iespējas dabīgā apgaismojuma apstākļus izmantoju savā labā. Ieteiktu arī sevi piespiest uzņemt daudzveidīgu attēlu sērijas. Nepaļaujieties vien uz tā paša kadra uzņemšanu laiku pa laikam.

Jautājums: Ko jums nozīmē iespēja būt Nikon Eiropas sūtnim un darboties šādos projektos?

Esmu uzticīgs Nikon lietotājs, Nikon aprīkojumu lietoju kopš 12 gadu vecuma. Man ar šo zīmolu ir laba saikne, un lepojos būt Nikon Eiropas sūtnis. Man kā fotogrāfam ir atalgojoši un aizraujoši saņemt iespēju un atbalstu, lai pabeigtu tik ambiciozu projektu kā šis.