Nikon Imaging | Latvija | Europe

2009-08-21

Ar Nikon’u pa dzīvi vai Smaidiet – tas visus kaitina

Fotogrāfs Sergejs Kondrašins ir pretrunīga personība. Kā ikviens radošs cilvēks, viņš izraisa lērumu valodu - vieni viņu uzskata par vistalantīgāko Latvijas fotogrāfu, citi ar putām uz lūpām mēģina pierādīt, ka viņš ir vienkārši labi izreklamēts amatnieks. Šķiet, ka tādi viņa biogrāfijas punkti, kā tituls „Krievijas gada labākais reklāmas fotogrāfs", kas ir iegūts laikā, kad viņš strādāja Maskavā, vai ikgadējais autorkalendārs Calendar.lv, kuram pozē Latvijas slavenās sievietes un filmas par kura uzņemšanu atrodas kanāla Fashion TV karstajā rotācijā, liecina paši par sevi. Runājot par pašu Sergeju, viņš jau sen ir pārstājis pievērst uzmanību sev veltītajām dzēlībām, jo saprot, ka aizkaitinājums ir slinkojošā vairākuma dabīga reakcija uz citu aktīvajām darbībām. Atbildes vietā viņš vienkārši klusējot smaida.

Īpaši skaidri Kondrašins to apjauta, kad organizēja savu studiju Rīgā (vienu no vislabāk aprīkotajām Baltijā) un sāka strādāt tikai pats sev. Jau no bērna kājas viņš sirdī ir bijis antiglobālists un nekad nav bijis lielo reklāmas korporāciju vai izdevniecību „skrūvīte". Viņš periodiski sadarbojas ar glancētajiem žurnāliem un reklāmas aģentūrām, bet vienmēr tikai kā ārštata darbinieks.

Kondrašina neatkarīgā fotogrāfa karjera sākās 20 gadu vecumā, iegādājoties pirmo profesionālo fotoaparātu Nikon FM 2, kas tolaik maksāja tik pat, cik jauna automašīna. Un ar šī tehnikas brīnuma palīdzību jaunais Sergejs sāka aizrautīgi iemūžināt to, kā dēļ daudzi jaunieši sapņo par fotogrāfa karjeru - kailu sieviešu augumus. Viņa radošā debija uzreiz tika novērtēta ļoti augstu - 2. vieta Vissavienības erotiskās fotogrāfijas festivālā. Sergeja vārds izskanēja aiz Latvijas robežām. Viņš tika uzņemts Krievijas fotomākslinieku savienībā. Pateicoties telegēniskajai ārienei, viņš gāja vēl tālāk un pāris gadus nostrādāja par līdzvadītāju televīzijas pārraidē par fotomākslu „Uzmanību - uzņemu!" Krievijas kanālā „Kultūra". Neskatoties uz to, ka 2 reizes nedēļā nācās lidot uz filmēšanu Maskavā, viņa sirds piederēja Rīgai. Bet vēl pēc pāris gadiem Kondrašinam mīļajā, bet tomēr ļoti mazajā pilsētiņā kļuva par šauru. Un tad, šoreiz jau kopā ar sievu, Sergejs atkal devās uz Maskavu, lai dzīvotu tur. Tobrīd ļoti veiksmīgi noritēja Starptautiskais Maskavas reklāmas festivāls, kurā Kondrašins izstādīja 2 darbus, un abi ieguva pirmās vietas divās nominācijās. Sāka kūsāt darbs. Trīs gadus Sergejs bija ļoti pieprasīts, bet megapoles nevaldāmā enerģētika, kura iesākumā tā vilināja, sāka Kondrašinu laulāto pāri nomākt. Un viņi atkal parādījās Latvijā, bet nu jau ar pavisam jaunu skatu uz dzīvi un mākslu.

Pēc tam, kad fotogrāfs ir izbaudījis brīvo Maskavas dzīvi, viņu vairs nevar ieslodzīt rāmjos un apturēt. Viņš rada vienu neatkarīgu projektu aiz otra, turklāt pats atrod tiem finansējumu. Paradoksāli ir tas, ka Sergeja Kondrašina projekti gūst starptautisku atzinību, bieži vien pirmo reizi ieceļot Latviju dalībvalstu kārtā, bet Latvijas ierēdņi spītīgi ignorē fotogrāfu ar krievisko uzvārdu un nav atbalstījuši nevienu Sergeja projektu, ieskaitot labdarības projektu bērniem, ne ar vienu Latvijas santīmu.

Pirmais neatkarīgais projekts - Calendar.lv (www.calendar.lv) iznāk jau 4 gadus pēc kārtas ierobežotā 500 eksemplāru tirāžā un pārdošanā nenonāk. Ja pirmo kalendāru 2006. gadā Sergejs bija iecerējis kā jaungada dāvanu radiniekiem un klientiem, uzņēmis to savā Rīgas studijā un izdevis pilnībā par saviem līdzekļiem, tad atbalstu nākamajiem Kondrašinam pat nevajadzēja meklēt - to paši piedāvāja vairāki viņa klienti. Un sākās ļoti nopietns darbs. Pirmo 2007. gada izbraukumu kalendāru Horvātijā fotografēja veselu mēnesi. Slavenas aktrises, balerīnas un televīzijas vadītājas ik nedēļas nomainīja cita citu un katras uzturēšanās rezultātā radās satriecoši skaistas fotogrāfijas. Prese un vienkāršie skatītāji šāda kalendāra parādīšanos uztvēra kā jaunu Latvijas mākslas virzienu un sāka gaidīt turpinājumu. Un tas sekoja. Jaunās fotosesijas noritēja Grieķijā, Portugālē, Itālijā.

Horvātijas kalendāram Sergejs pirmo reizi veica augstas kvalitātes zemūdens uzņēmumus ar balerīnu Elzu Leimani. Ar zemūdens fotografēšanu viņš bija aizrāvies jau bērnībā, bet Latvijas klimats nav piemērots modeļu fotogrāfijām un nebija jau arī piemērotas modeles. Elza kļuva par patiesu kalendāra zvaigzni. Viņa pati nebija gaidījusi, ka atklās sevī talantu pozēt zem ūdens.

Šī tikšanās aizveda Sergeju pie nākamā projekta - Underwater Photo Ballet (www.photoballet.com) - Elzas un viņas partnera Raimonda Martinova zemūdens fotogrāfiju albuma, kurā viņi zem ūdens izpildīja reālas baleta partijas! Šo projektu Sergejs jau no sākuma iecerēja labdarībai. Divu gadu garumā viņš saņēma elektroniskās vēstules no visas pasaules ar jautājumu, kā var iegādāties viņa kalendāru? Viņš nemainīgi atbildēja interesentiem, ka kalendārs nav paredzēts pārdošanai, bet nodomāja, ka, ja reiz cilvēki aktīvi interesējas par viņa daiļradi, tātad to var izmantot labiem darbiem. Tika nolemts izveidot tādu pat greznu, ekskluzīvu produktu pārdošanai, bet par iegūtajiem līdzekļiem nopirkt anestezioloģijas aparātu Rīgas bērnu universālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļai. Rezultātā sanāca pat pasaules mērogā unikāls albums, kurš pagājušajā gadā iekļuva 35. Starptautiskā zemūdens fotogrāfiju festivāla Antibā (Francija) finālā. Projekts ieguva milzīgu rezonansi, tomēr tas nepalīdzēja autoram pat uz pusi pietuvoties mērķim - aparāta iegādei. Labdarība Latvijā šobrīd nav modē. Toties iespēja novērtēt šī albuma fotogrāfiju izstādi ir parādījusies Igaunijas iedzīvotājiem - tā būs redzama Tallinas Operā no 17. mata līdz 24. aprīlim.

Visdzīvākās debates, šķiet, izraisīja šobrīd visjaunākais Sergeja projekts - Bloody Album (www.nokilling.us) - fotogrāfiju grāmata, kas attēlo Kondrašina krasi negatīvo attieksmi pret dzīvnieku bezjēdzīgo masveida slepkavošanu izklaides dēļ - pret medībām. Fotogrāfs apmeklēja divas medības, kuru laikā uzņēma kvalitatīvu reportāžu no slepkavības vietas, kā arī fotografēja lopkautuvi pēc nogalināto dzīvnieku sadalīšanas. Šai sesijā piedalījās ļoti drosmīga modele, kura, pārvarot dabīgo riebumu, kaila pozēja uz sadalīto kautķermeņu un dzīvnieku iekšu fona. Šīs fotogrāfijas ir ieturētas tradicionālajā glamūrajā stilā, kas pastiprina skatītāja šoku par to saturu. Papildus fotogrāfijām grāmatā ir gan sabiedrībā zināmu un cienījamu cilvēku, gan Latvijas skolu 12. klases skolnieku esejas, kurās pausta viņu attieksme pret medībām. Sergejs Kondrašins nedzīvo ilūzijās par to, ka, ieraugot šīs fotogrāfijas, visi mednieki vienotā solī metīsies uz baznīcu nožēlot izdarītās slepkavības. Tajā pat laikā viņš ir pārliecināts par mākslas spēku un uzskata, ka, ja šī projekta rezultātā kaut vai viens mednieks noliks sānis ieroci - šis milzīgais un emocionāli ļoti smagais darbs nebūs bijis velts!

Šobrīd Sergejs ir pilnībā iegrimis 2010. gada kalendāra uzņemšanas sagatavošanas darbos. Viņš ir nolēmis iziet ārpus Latvijas robežām un pirmo reizi uzaicināt piedalīties skaistules no Igaunijas un Lietuvas. Kas no šīs ieceres sanāks, patlaban nav zināms. Tomēr viennozīmīgi var apgalvot, ka rezultāts būs spilgts, pretrunīgs un veiksmīgs, kā viss, ko rada šis daudzšķautņainais autors.